Tuvu un reizē tālu. Komunikācijas lamatas

Pārdomas...

Pastaigājoties pa Rīgas ielām, satieku daudz cilvēku ar viedtālruņiem rokās. Viņi iet pa ielu, gandrīz nepārtraukti kaut ko rakstot vai lasot... Dažreiz gandrīz nepamana riteņkrēslu un teju uzskrien tam virsū, atvainojas... Tādos brīžos es domāju par komunikāciju starp cilvēkiem, par to, cik daudz vietas mūsu ikdienā aizņem tehnoloģijas, un cik reti mēs cits ar citu satiekamies.

Ikdienā mēs esam sasniedzami ik brīdi, vienlaikus būdami tuvu un tomēr tik tālu viens no otra. Ik pēc pāris minūtēm mūsu viedtālruņos notrinkšķ e-pasts, nopīkst ienākusi īsziņa vai iezvanās mesendžers. Tik daudz ziņu un jaunumu! Virtuālajā vidē ir ērti. Rakstot ziņu draugam, varam uzspiest smaidiņu. Neviens mūs neredz un nezin, kā mēs patiesībā jūtamies. Īsziņās mēs otra cilvēka noskaņojumu cenšamies atšifrēt pēc punktiem, komatiem, emociju ikonām, zīmju skaita; pēc tā, vai atbild ātri, vilcinoties vai neatbild vispār. No tā mēs izdarām secinājumus un veidojam savas attiecības.

Mēs esam aizņemti, un mums bieži nav laika cits citam. Tomēr ne viedtālrunis, ne iPhone nespēs aizstāt personisku un patiesu komunikāciju ar cilvēku klātienē.

Atrodiet laiku, lai satiktos un parunātos, ieklausieties otra cilvēka balsī un intonācijā, sajūtiet noskaņojumu, skatieties acīs un patiesi smaidiet. Esiet priecīgi un izbaudiet katru mirkli! Tam ir liela vērtība!

Autors: Santa Survila
Foto: "Wings for Wheels" arhīvs